svētdiena, 2007. gada 2. decembris

Ārā no ikdienas

Parasti laikā, kad notiek studijas, īsti nav brīžu, kuros atraujos, lai nodarbotos ar citām ļoti būtiskām lietām. Tā teikt, dzīve rit savu gājumu, pats esmu darba rutīnā. Neskatoties uz visu, nevarētu teikt, ka esmu studēšanas procesā no rīta līdz vakaram, varbūt pat otrādi, jo parādu kaudze paliek aizvien lielāka. Iemesls ieslīgšanai slinkumā nav tālu jāmeklē. Pirmkārt, tas saistīts ar grūta (bet interesanta) kursa noslēgumu un otrkārt, ar sliktāko lekciju grafiku universitātē, kāds līdz šim šo trūs gadu laikā redzēts. Tomēr šoreiz ne par to būs šis īsais stāsts, kuru tūlīt aprkstīšu, bet gan par piektdienu pēc kārtējās vēlās lekcijas Eiropas Integrācijas modulī.
Runā, ka cilvēkam esot melnā dzīves strīpa, pēc kuras atkal nākot baltā, jeb labā. Bet vai piektdienas vakars un nakts turpinājums bija sapnis? Nē, bet dažreiz visu pārdomājot tā šķiet.
Pēc universitātes steigšus devos mājās, jo zināju, ka 21:00 vai 22:00 jāspēlē poker. To nebīju darījis jau ļoti ilgu laiku, gandrīz vai kombinācijas bija jāatkārto! Tomēr uzdāvinātā biļete, par kuru citi cilvēki maksāja 220$, neļāva man šo turnīru izlaist, lai gan vilinājums bija, kaut vai tā iemesla dēļ, ka Erasmus studenti aicināja doties uz Vecrīgu atpūsties. Atgriezies mājās, konstatēju, ka turnīrs sākas tomēr 22:00. Iegāju kā vienmēr Mirc`ā #poker (labvakar brāļi un māsas). Turpinājums kā jau pirms katra turnīra - veiksmes vēlējumi un turnīrs var sākties.
Tie, kuri regulāri sazinās ar mani caur skype un čatā, zinās, ka mans interneta pieslēgums nebūt nav no tiem labākajiem, proti, ik pa stundai tas atvienojas un pēc sekundes atkal viss ir kārtībā. Taču šī atvienojuma dēļ pārtrūkst saruna un komunikācijas process kļūst diezgan neveiksmīgs. Tas traucē arī spēlēt poker vai zoli online, jo tūlīt tiec izmests no servera. Tad nu lūk, liktenīgajā piektdienā pieslēgums pēdējo reizi pārtrūka pirms 21:00. Visu poker spēlēšanas laiku (un tas nebija mazs - 8 stundas) nets nevienu reizi 'neuzkārās'. Taču tiklīdz kā beidzu spēlēt kārtis, ikdiena atgriezās - kārtējais savienojuma pārrāvums.
Veiksmīgo rezultātu dēļ pokerā un savādā pieslēguma rezultātā, šī diena paliks diezgan ilgi manā atmiņā. Nav runa par naudu (lai gan tas arī nav mazsvarīgi), ko laimēju, bet gan par šīm dīvainajām sakritībām, kuras notika tajā naktī. Šķita, ka biju jau pieradis pie ikdienas procesiem, taču šajā īsajā laikā, kurā notika dažādi brīnumi, kāds parādīja, kavar būt arī savādāk. Un nav runa par to, ka es to nezināju, bet gan par to, ka ikdienā mēs tam nepievēršam uzmanību un par to pārliecināmies tikai tad, kad tas ar mums noticis.